Anketas jautājumu formulēšana

Kvalitatīvi veidota anketas forma ir kā viens veselums, un jautājumi, kas tajā ietverti, ir loģiski un pārdomāti seko viens otram.

Veidojot aptaujas anketas jautājumus, ir jāievēro divi pamatprincipi: izvairīties no neskaidrībām un paturēt prātā respondenta skatījumu. Pārdomāti aptaujas jautājumi sniedz ticamu informāciju gan pētniekam, gan palīdz respondentam izprast jautājumu un sajust, ka tā sniegtās atbildes ir nozīmīgas.

Jautājumu rakstīšana ir gan māksla. gan zinātne, kuras izprašana un prasmīga pielietošana prasa laiku, pacietību un izdomu.1

Zemāk aplūkojami dažādu autoru ieteikumi kas būtu jāievēro, veidojot aptaujas jautājumus:

Vispārināšana vai pārāk specifiski jautājumi

Ir reizes, kad respondentam ir nepieciešams lūgt kaut ko vispārināt, piemēram, runājot par kādu politiku vai stratēģiju, taču, tiklīdz var tikt identificēts noteikts gadījumus, aptaujas jautājumam ir jābūt specifiskam.

Aptaujas jautājums ir pārāk specifisks, kad tiek prasīta precīza atbilde, kuru respondents, visticamākais, nezina, vai arī nav spējīgs formulēt.

Uzsvaru likšana

Ja jautājumā ir nepieciešams aprakstīt kādu stāvokli, ir ieteicams izmantot vārdus, kas veicina izpratni, nevis apstākli pārspīlē. Tādējādi respondenti var paši izlemt par attiecīgā jautājuma svarīgumu.

Neskaidru un divdomīgu vārdu izmantošana

Dažādi cilvēki dažādiem vārdiem piešķir atšķirīgu nozīmi. Mēdz gadīties, ka tas, kurš aptauju veido, pat nenojauš, ka respondenti kādu no aptaujas vārdiem sapratīs pavisam savādāk.

Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, tiklīdz rodas aizdomas, ir jāpārliecinās, ka aptaujas izlase izpratīs attiecīgo vārdu tā pat, kā to izprot aptaujas veicējs.

Divpusēji jautājumi

Ja viens aptaujas jautājums ietver divus jautājumus, šāds jautājums tiek saukts par divpusējo jautājumu.

Par piemēru: "Vai Jūs lietojat vitamīnus, un, vai Jūs tos lietojat arī slimības gadījumā?"

Šis jautājums ietver divus jautājumus, uz kuriem iespējamas pretējas atbildes. Respondents, kurš lieto vitamīnus, taču, kāda iemesla pēc nelietot tos slimības gadījumā, tiks nostādīts neērtā situācijā, jo pareizu atbildi uz šo jautājumu viņš nevar sniegt, ne atbildot "jā", ne "nē".

Viens no izplatītākajiem veidiem, kā tiek radīti divpusējie jautājumi, ir iekļaujot vienā jautājumā gan darbību, gan tās motīvu vai pamatojumu. Taču, tik pat labi, divpusējais jautājums var izveidoties, ja vienā jautājumā vaicā par divām lietām.

Tas, kā iespējams noteikt, vai jautājums ir divpusējs, ir saprast, vai viena no jautājuma daļām var būt patiesa, bet otra tajā pašā laikā - nepatiesa.

Uzvedinoši jautājumi

Ja jautājums vedina respondentu sniegt noteiktu atbildi, visticamākais, ka iegūtie dati būs pilnībā nederīgi. Gadījumos, kad aptauju kāds finansē, var izpausties vēlme pierādīt noteiktu viedokli vai iegūt noteiktus aptaujas rezultātus. Tāpēc pētniekam, kurš vēlas iemantot labu reputāciju, būtu jāizvairās no šādu nepatiesu aptaujas rezultātu radīšanas.

Emocionāli piesātināti jautājumi

Emocionālie piesātināti jautājumi ietver vārdus vai frāzes, kas spēj radīt zināma veida ietekmi uz respondentu. Par piemēru, jautājums "Vai jūs atbalstāt maksimālā ātruma samazināšanu, lai glābtu cilvēku dzīvības?" Frāze "glābt cilvēku dzīvības" ir emocionāli piesātināta, jo, atbildot noliedzoši, respondents būtu pateicis, ka tam nerūp cilvēku dzīvības.

Sociālā vēlamība - prestižs, draudi, vēlme sadarboties

Ja respondenta izvēles, viedokļi vai uzvedība atšķiras no sabiedrībā pieņemtā, respondenti var vēlēties sniegt to atbildi, kas šķiet sociāli pieņemamāka. Šī ir problēma, kuru pārvarēt ir grūtības pat pieredzējušiem pētniekiem.

Vārdi, kuri tiek izvēlēti, veidojot aptaujas jautājumus, var palielināt vai samazināt vēlmi norādīt atbildes, kas ir sociāli pieņemtas.

Par piemēru, uz jautājums: "Vai Jūs pelnāt vairāk kā pelna Jūsu sieva?", gandrīz ikviens atbildēs apstiprinoši, jo sabiedrībā ir pieņemts, ka vīrietis ģimenē ir naudas pelnītājs. Šo pašu jautājumu iespējams izteikt arī šādi: "Vai Jūsu sievas ikmēneša ienākumi ir lielāki, vienādi, vai mazāki par Jūsu ikmēneša ienākumiem?" Šajā gadījumā tiek piedāvāti atbilžu varianti un netiek uzsvērta sabiedrībā pieņemtā norma.

Jautājumu secība

Secība, kurā jautājumi tiek uzdoti var ietekmēt to, kādas atbildes uz tiem tiks sniegtas. Ir trīs galvenie faktori, kas var ietekmēt šādas noslieces rašanos: iesākums, rutīna un nogurums.

Sākot aptauju aizpildīt un atbildot uz pirmajiem jautājumiem, respondents vēl tikai apgūst to, kā pareizi anketu aizpildīt un kas no viņa tiek prasīts, tāpēc anketas iesākumā būtu vēlams likt mazāk svarīgos jautājumus, tādējādi nodrošinoties, ka pētījums neizgāzīsies, ja atbildes uz sākotnējiem jautājumiem būs kļūdainas.

Ja vairāki līdzīgi aptaujas jautājumi seko viens otram, respondentam var izstrādāties atbildēšanas stratēģija jeb kārtība, kas nozīmē, ka netiks vērtēts katrs jautājums atsevišķi, bet gan atbildēts līdzīgi kā uz iepriekšējiem. No šī drauda ir iespējams izvairīties, uzskatāmi nošķirot katru aptaujas jautājumu, vai arī radot apstākļus, kas respondentam pirms atbildēšanas liks katru jautājumu un atbilžu variantus apsvērt.

Ja respondentam ir jāatbild uz garu jautājumu virkni, šis process var radīt nogurumu. Ja tā notiek, respondents var sākt izvēlēties uz visiem jautājumiem pirmo piedāvāto atbilžu variantu, nemaz neapsverot pārējos. Lai no tā izvairītos piedāvātajiem jautājumu atbilžu variantiem ir jābūt tik īsiem, ka pat vismazāk motivētais respondents būtu spējīgs aptauju sekmīgi aizpildīt.2

Saskaņā ar Neuman, principi, kuri jāievēro veidojot aptaujas jautājumus, ir sekojoši:

  1. Jāizvairās no žargona, slenga un saīsinājumiem.
  2. Jāizvairās no neskaidrību un apjukuma radīšanas
  3. Jāizvairās no emocionāli piesātinātas valodas izmantošanas
  4. Jāizvairās no divpusējiem jautājumiem
  5. Jāizvairās no uzvedinošiem jautājumiem
  6. Jāizvairās uzdot jautājumus, uz kuriem respondenti nav spējīgi atbildēt
  7. Jāizvairās no nepareizu pieņēmumu izdarīšanas par respondentiem
  8. Jāizvairās vaicāt par tālas nākotnes nodomiem
  9. Jautājumos jāizvairās no divkāršu noliegumu izmantošanas1

May papildina šo sarakstu ar sekojošiem punktiem:

  1. Jāpārliecinās, ka aptaujas jautājumi nav pārāk vispārināti, vai gluži otrādi - pārāk specifiski
  2. Jāizmanto tik vienkārša valoda, cik iespējams, nezaudējot jautājuma jēgu.
  3. Jāizvairās no tādu vārdu lietošanas, kuriem ir vairākas nozīmes
  4. Jāizvairās no hipotētiskiem jautājumiem, kas noved pie hipotētiskām atbildēm
  5. Jābūt uzmanīgiem ar personiska rakstura jautājumu uzdošanu, jo šādi jautājumi var novest pie tā, ka respondents atsakās sadarboties.3

DeVaus piedāvāt vienkāršu kontrolsarakstu, kas jāievēro, veidojot aptaujas jautājumus:

  1. Vai tiek izmantota pietiekami vienkāršs izteiksmes veids? Vajadzētu izvairīties no tehniskiem terminiem, kurus respondenti var nesaprast.
  2. Vai jautājumu iespējams vēl saīsināt?
  3. Vai jautājums ir divpusīgs?
  4. Vai jautājums ir uzvedinošs?
  5. Vai jautājums vai izteikums ietver noliegumu? Par piemēru, jautājums "Vai piekrītat, ka narkotikas nevajadzētu legalizēt?"
  6. Vai respondentam ir pieejama vaicātā informācija, piemīt zināšanas, kas nepieciešamas, lai uz jautājumu atbildētu?
  7. Vai vārdus, kas izmantoti aptaujas jautājumu veidošanā, visi sapratīs vienādi? Ja pastāv iespēja, ka respondenti no dažādām kopienām vienu un to pašu vārdu izpratīs dažādi, no šādu vārdu izmantošanas aptaujas jautājumos vajadzētu izvairīties.
  8. Vai jautājums uzspiež kādu viedokli? Kur nepieciešams, respondentiem ir jādod iespēju izvēlēties atbilžu variantus "nezinu" vai "uz šo jautājumu izvēlos neatbildēt"
  9. Vai jautājums neprasa pārlieku detalizētu atbildi? Par piemēru, jautājums, kurā ietverts lūgums norādīt precīzu vecumu, var izrādīties problemātisks, tāpēc labāk ir piedāvāt atbilžu variantus "no-līdz"4


  1. Neuman W. L. Social Research Methods: Quantitative and Qualitative Approaches (6th Edition) - AllynBacon,2005-271-281p
  2. Alreck P., Settle R. Survey Research Handbook (3rd Edition) - New York: McGraw-Hill/Irwin, 2003-92-109p
  3. May T. Social Research Methods (3rd Edition) - Buckingham: McGraw-Hill/Irwin, 2001-106-107p
  4. Balnaves M., Caputi P. Introduction to Quantitative Research Methods: An Investigative Approach. - London: Sage Publications, 2001-82-83p

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes