10 anketas sastādīšanas soļi

Lai anketa pildītu savu kvalitatīvas un nepieciešamas informācijas iegūšanas funkciju, kvalitatīvas un pareizi izstrādātas anketas izveidē jāievēro 10 anketas sastādīšanas soļi:

1. solis - detalizē, kāda informācija ir nepieciešama

Izstrādājot anketas struktūru, tās autoram jāizlemj, kāda informācija vajadzīga un kā šo informāciju iegūt. Pirms anketas sagatavošanas izvirza pētījuma hipotēzi vai pētījuma jautājumu (-us). Anketas sagatavošanas process var uzvedināt uz domu par citu hipotēzi un citām sakarībām, kuras varētu pētīt ar nelielu papildus piepūli. Izstrādājot anketu, jāņem vērā, ka, pirmkārt, nepieciešamajai informācijai, ko vēlas iegūt ar anketēšanas palīdzību, ir jābūt skaidri definētai. Otrkārt, ir svarīgi noteikt mērķauditoriju. Respondentu raksturojuma īpatnības (sociāli demogrāfiskās pazīmes) relatīvi nozīmīgi ietekmē anketas izstrādes procesu un anketēšanas galarezultātus. Piemēram, jautājumi, kas paredzēti studentiem, nav noderīgi mājsaimniecēm. Jāatceras: jo atšķirīgākas ir respondentu grupas, jo grūtāk izstrādāt tādu anketu, kas atbilstu visām grupām.

2. solis - izvēlas anketas izplatīšanas metodi

Aptaujas organizētājam jāpieņem lēmums par informācijas ieguves metodi (anketēšana pa pastu, tālruni, online).
Piemērotākā metode lielā mērā ir atkarīga no agrāk pieņemtajiem lēmumiem par anketas struktūru.

3. solis - nosaka atsevišķu jautājumu saturu

Atsevišķu jautājumu satura noteikšana nozīmē, ka anketas izstrādātājam jāizvērtē, vai konkrētais jautājums ir nepieciešams, jāatbild uz jautājumu: "Kā es kā pētnieks izmantošu šo jautājumu?".

Anketas jautājumiem jābūt izstrādātiem tā, lai respondents sniegtu konkrētu, detalizētu atbildi, vienlaikus nesniedzot vairāk informācijas nekā nepieciešams. Otrs jautājums, uz kuru jāatbild pētniekam, ir šāds: "Vai tomēr viena jautājuma vietā labāk neuzdot vairākus?" Bieži vien ir situācijas, kad viena jautājuma vietā nepieciešami vairāki jautājumi, jo uz konkrēto jautājumu nav iespējams dot korektu atbildi. Par piemēru, jautājums: "Vai sniegtie pakalpojumi ir kvalitatīvi un to cena ir atbilstoša kvalitātei?". Uz šo jautājumu var nebūt iespējams sniegt korektu atbildi, jo pēc būtības jautājums satur divus atsevišķus jautājumus, uz kuriem iespējamas pretējas atbildes.

Anketas sagatavotājam ir jāpārdomā, vai respondentam ir zināma un pieejama informācija, lai viņš varētu atbildēt uz jautājumiem. Turklāt respondentiem ne tikai ir jābūt pieejamai nepieciešamajai informācijai, bet tā ir arī jāatceras. Nākamais jautājums, kas jāpārdomā anketētājam, ir šāds: "Vai respondenti sniegs informāciju?" Pat, ja respondentiem ir informācija, vienmēr pastāv jautājums: "Vai viņi ar to dalīsies?". Bieži vien cilvēku nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem ir saistīta ar grūtībām formulēt atbildi. Ja jautājums ir ļoti svarīgs pētījumam, jāliek uzsvars uz to, kā jautājums ir formulēts, kā arī tam anketā jāatrod piemērota vieta. Šādus jautājumus labāk uzdot nevis sākumā, bet gan anketas beigu daļā, turklāt "paslēpjot" tos starp citiem jautājumiem, uz kuriem ir vienkāršāk atbildēt.

Pirms uzdot specifiskos jautājumus, no kuriem respondenti var samulst un justies neveikli, labāk paziņot, ka attiecīgā rīcība (uzvedība, attieksme utt.) nav neparasta.

Cilvēki labprāt atklāj savu attieksmi pret citu rīcību, taču paši par sevi neko daudz atklāt negrib, tāpēc šādu "neērtu" jautājumu formulējumos lietderīgi lietot jautājumus "Kā Jūs rīkotos, ja...", "Ko Jūs darīt, ja.." utml.

4. solis - jautājumu veidošanā izslēdz nevarēšanu un nevēlēšanos atbildēt

Respondenti ne vienmēr spēj atbildēt uz jautājumiem, tāpēc jāmeklē iemesli, kāpēc cilvēki nesniedz atbildes uz tiem.

Vai respondents ir informēts?

Bieži vien respondentiem uzdod jautājumus, kas saistīti ar tādām lietām, par kurām viņiem nav nekādas informācijas. Kaut gan respondentam nav informācija, viņš reizēm tomēr var sniegt atbildi, tāpēc pastāv filtrējošie jautājumi - pirmais (-ie) jautājums (-i) anketā, kas domāts (-i), lai pārliecinātos, vai potenciālais respondents atbilst izvēlētajām prasībām. Kad pētījuma temats paredz no respondenta attiecīgas zināšanas vai pieredzi, tad pirms uzdot jautājumus par šo tematu, jāuzdod filtrējošie jautājumi, lai no izlases izslēgtu tos respondentus, kuriem nav informācija par konkrēto tematu.

Atbilžu variantos uz filtrējošiem jautājumiem ir vērts ietvert variantu "nezinu". Ja pastāv aizdomas, ka respondenti var nebūt informēti par pētījuma tematu, tad atbilžu variantos "nezinu" jāiekļauj obligāti.

Vai respondents var atcerēties?

Daudzus ierastus ikdienas notikumus ir grūti atcerēties. Tomēr cilvēki mēdz atcerēties tos notikumus, kas saistīti ar viņiem personīgi, ir neparasti, vai kuri atkārtojas bieži.

Atkarībā no pētījuma mērķa jautājumi aptaujas anketā var būt formulēti tā, ka tie respondentam palīdz atcerēties notikumus, vai arī var būt formulēti bez "priekšā teikšanas".

Jautājumi, kas palīdz atcerēties notikumus, tiek formulēti tā, lai stimulētu respondenta atmiņu, dodot mājienus par tiem notikumiem, kas interesē pētnieku. Tomēr der atcerēties, ka, lietojot mājienus, pastāv risks, ka tie var ietekmēt atbildes, un tās beigās var nebūt patiesas.

Vai respondents ir spējīgs formulēt atbildi?

Respondenti var nespēt formulēt atbildes uz dažiem jautājumiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem nav viedoklis par konkrēto tematu. Kad respondentiem lūdz dot atbildes, kuras grūti formulēt, viņi visbiežāk ignorē jautājumu un atsakās anketu aizpildīt līdz galam. Tāpēc jautājumus ir vēlams veidot tā, lai tie palīdzētu pārvarēt respondenta nevēlēšanos sniegt atbildes.

Pat, ja respondenti var atbildēt uz jautājumiem, viņi var negribēt to darīt. Atteikšanos atbildēt uz jautājumiem var ietekmēt vairāki iemesli - respondenti var uzskatīt, ka šim nolūkam vajadzēs veltīt pārāk daudz pūļu vai laika, ka jautājumiem nav nopietns mērķis, jautājumi ir pārāk personīga rakstura vai intīmi.

Piepūle, ko no respondenta prasa aptauja

Kaut arī lielai daļai respondentu nekas nav iebilstams pret piedalīšanos aptaujās, šī vēlēšanās zūd, ja, atbildot uz jautājumiem, nepieciešama liela piepūle.

Cik nopietns ir anketēšanas mērķis?

Respondenti nelabprāt atbild arī uz tādiem jautājumiem, kuriem nav nopietns nolūks. Par piemēru, var rasties jautājums, kāpēc gan pētniekam ir nepieciešams zināt respondenta vecumu, ienākuma līmeni utml.
Pētniekam ir jāparedz šāda veida iebildumi un jāprot izskaidrot, kādam nolūkam tā vai cita veida informācija ir nepieciešama.

Informācijas par privātās dzīves nepieciešamību

Grūtības iegūt informāciju var rasties, ja no respondenta pieprasa privāta rakstura informāciju, kas skar ieņēmumus vai citus ar naudu saistītus jautājumus, ģimenes dzīvi, politisko un reliģisko pārliecību, veselību, sodāmību utt. Šāda veida jautājumus parasti vajadzētu ievietot anketas beigu daļā, kas respondents jau ir pilnībā sapratis anketēšanas mērķi un ir gatavs sniegt pētniekam nepieciešamo informāciju.

5. solis - nosaka atbildes struktūras veidu katram jautājumam

Kad jautājumu saturs ir noteikts, anketas autoriem jāizlemj, vai ir nepieciešams lietot atvērtā tipa jautājumus, tas, ir, respondenti vari brīvā formā atbildēt uz jautājumu, vai jautājumus ar iespējām izvēlēties atbildi. Dažkārt ir nepieciešams respondentam piedāvāt arī atbildes variantu "nezinu" vai "nav viedoklis", papildinot "nē" un "jā".

Anketās pēc jautājumu struktūras veida formulē šādus jautājumus: nestrukturēto atbilžu un strukturēto atbilžu jautājumi.

Nestrukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi bez iepriekš sagatavotiem atbilžu variantiem. Uz šiem jautājumiem respondenti atbild saviem vārdiem. Tos sauc arī par atvērtā tipa jautājumiem vai brīvo atbilžu jautājumiem.
Šāda tipa jautājumus vislabāk izmantot kā ievirzes tematā vai arī kā pirmos jautājumus ar klasificējošu mērķi. Tie dod respondentam iespējas izteikt virspusējus uzskatus un viedokļus, kad palīdz pētniekam vēlāk pareizi interpretēt respondentu atbildes uz strukturētiem jautājumiem.

Strukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi, uz kuriem doti atbilžu varianti. Šie varianti var būt dažādi strukturēti: daudzpusīgās izvēles jautājumi, dihotomiskās izvēles jautājumi, skalas veida izvēles atbildes.

Daudzpusīgās izvēles atbilžu jautājumi ir jautājumi ar vairākiem atbilžu variantiem, no kuriem respondentam ir jāizvēlas viens (taču var paredzēt arī izvēlēties vairākas atbildes)

Anketas instrukcijā ir jābūt precīzi norādītam, vai respondentam jāizvēlas tikai viens atbilžu variants, vai arī var izvēlēties visas viņam pieņemamās atbildes. Jo lielāks atbilžu variantu skaits, jo grūtāk uz tiem atbildēt, tādēļ, lai atvieglotu respondentu darbu, pētniekam jāizlemj par daudz jautājumu lietderīgumu vai šo jautājumu formulējuma tipu.

Dihotomiskās izvēles atbilžu jautājumi satur tikai divus atbilžu variantus, piemēram, "jā/nē" vai arī "piekrītu/nepiekrītu".

Dihotomiskās izvēles atbilžu formā jautājumus anketētājam būtu jāuzdod gadījumos, ja rodas aizdomas, ka respondents par piedāvāto tematu domā tikai divās kategorijās - jā un nē.

Dažkārt jautājumu atbildes ar daudziem atbilžu variantiem var izveidot skalas veidā. Uz jautājumiem, kuru atbilžu varianti izveidoti skalas veidā, ir vieglāk sniegt atbildes , tāpēc tie ir plaši izplatīti.

6. solis - skaidri formulē katru jautājumu

Neskaidri formulēts jautājums var izraisīt respondentu nevēlēšanos sadarboties un atbildēt, vai arī respondenti sniedz paviršas vai nepareizas atbildes. Lai jautājumu pareizi saprastu, jautājuma formulēšanas procesā pētniekam 1) jānosaka problēma, 2) jālieto vienkārši vārdi; 3) jāizvairās no divdomīgiem un neskaidriem atbilžu variantiem, 4) jāizvairās no netieši izteiktām alternatīvām, 5) jāizvairās no vispārināšanas un novērtēšanas; 6) jautājumus nevajadzētu uzdot vispārīgā formā, 7) jāizvairās no divpusīgajiem jautājumiem (jautājumi, uz kuriem grūti atbildēt ar vienu atbildi), 8) jāizmanto gan apstiprinošie, gan noliedzošie jautājumi.

Problēmas noteikšana

Jautājums vienmēr ietver problēmu, ar ko tas saistīts. Jautājumam vajadzētu ietvert atbildes uz jautājumiem "Kas?"; "Kad?" un "Kur?".

Vienkāršo vārdu lietošana

Anketā jāizmanto vienkārši vārdi, kas atbilst respondenta leksikai. Vienkāršs jautājuma formulējums nozīmē nelietot tehnisko un citu speciālo terminoloģiju.

Skaidru, viennozīmīgu, nepārprotamu vārdu lietošana

Piemeklējot anketas jautājumiem vārdus, anketas izstrādātājam ir jālieto tādi vārdi, kas lielākajai daļai cilvēku šķiet nepārprotami. Šī prasība nozīmē aptaujas anketās atbilžu variantos nelietot tādus vārdus, kā: piemēram, vienmēr, bieži, regulāri, reti, dažreiz un citus līdzīgus.

7.solis - nosaka jautājumu secību.

Veidojot jautājumu, pētniekam ir jāpievērš uzmanība jautājumu secībai, nošķirot ievadjautājumu, kas ietekmē turpmāko jautājumu secību un arī saturu. Jautājumi jāsakārto loģiskā secībā, grupējot tos apakš tematos.

Ievadjautājumi ir jautājumi, kas atspoguļo anketas tematu. Tas sekmē anketēšanas mērķa īstenošanu. Ievadjautājums iepazīstina respondentu ar plānoto pētījumu un rosina izveidot uzticamu un draudzīgu respondenta un pētnieka saskarsmi anketēšanas laikā. Ievadjautājumam jābūt vienkāršam un interesantam, tam nevajadzētu skart cilvēka privātās dzīves jautājumus. Jautājumu, kas attiecas uz respondenta viedokli, vienmēr labāk izmantot kā ievadjautājumu, tāpēc, ka daudzi cilvēki vēlas izteikt savu viedokli par attiecīgo tematu. Reizēm ievadjautājums tiek izmantots, lai vienkārši izveidotu sadarbību, lai uzsāktu sarunu ar cilvēku.

Dažos gadījumus jau iepriekš ir jāveic respondentu atlase, lai pārliecinātos, ka respondents ir piemērots anketēšanai. Šādos gadījumos kā ievadjautājumu var izmantot jautājumu ar tādu saturu, kas ir pamats respondenta iekļaušanai (neiekļaušanai) pētījuma izlasē.

Anketas jautājumu secīgai sakārtošanai ieteicams lietot "piltuvveida pieeju", tas ir, veikt pāreju no kopīgā uz atsevišķo. Tā kā pēc ievadjautājuma (-iem) seko galvenās informācijas jautājumi jeb pamatjautājumi, kas vistiešāk saistīti ar pētījuma uzdevumiem, tad šī pieeja paredz anketas sākumā uzdot respondentam vispārīgus jautājumus, pārejot pie katra nākamā, jau sašaurinot aplūkojamo tematu. Jautājumiem, kas paredzēti, lai iepazītos ar tematu, seko konkrēti jautājumi, kas attiecas uz šo tematu. Ļoti svarīgi, lai jautājumi anketā būtu sakārtoti loģiskā secībā.

Iesākot jaunu anketas sadaļu, lai sniegtu palīdzību respondentiem mainīt domu gājienu un pārslēgties uz citiem jautājumiem, vajadzētu izmantot īsus starpposmus vai arī teikumus: "Šajā sadaļā mēs uzdosim jautājumus, kas saistīti ar Jūsu profesionālo darbību pēdējo sešu mēnešu laikā".

Ieteicamākā anketas jautājumu secība ir: vispirms uzdot jautājumus par pamatinformāciju un tikai pēc tam - par klasificējošo informāciju. Pamatinformācija attiecas uz pētāmo priekšmetu, piemēram, respondentu attieksmi pret jaunā produkta piedāvājumu vai ieceri nākotnē lietot šo produktu. Bez pamatinformācijas pētījumu nevar veikt, tāpēc anketas sagatavotājam nevajadzētu riskēt anketas sākumā uzdod personīgas dabas jautājumus.

Klasifikācijas un identifikācijas informācijai ir personisks raksturs. Tā kā respondents var atturēties atbildēt uz daudziem personīga rakstura jautājumiem, tad šāda veida jautājumi jāliek anketas beigās. Anketas struktūra paredz pēc pamatdaļas jautājumiem izvietot klasifikācijas informācijas jautājumus, kas ekonomiska, sociāla, demogrāfiska un emocionāla rakstura informācija. To izmanto, lai respondents varētu nošķirt attiecīgās grupas un analizēt grupu galarezultātus. Visbeidzot tai seko identifikācijas informācija, kas satur personīgo informāciju (vārds, telefons, adrese, e-pasta adrese), kas nepieciešamības gadījumā dod iespēju respondentu uzaicināt papildus aptaujai vai citu jautājumu noskaidrošanai. Tomēr - ja tālejošos plānos šādas darbības nav paredzētas, tad identifikācijas informāciju no respondenta nevajag prasīt.

8. solis - nosaka anketas vizuālos parametrus

Anketai jāatstāj labu iespaidu uz respondentu arī ar noformējumu. Anketas vizuālais izskats var būtiski ietekmēt anketēšanas galarezultātus. Ja anketa izskatās nevīžīgi veidota, respondents uzskatīs, ka pētījums ir nenozīmīgs un atteiksies sadarboties. Ja pētījums tiešām ir svarīgs, arī anketa vizuāli jāsagatavo tā, lai tā apliecinātu pētnieka svarīgo nolūku.

Kaut gan īsas anketas ir vēlamākas par garām anketām, tomēr saīsinājumam, veidojot jautājumus, nevajag ietekmēt anketas kopējo vizuālo izskatu un funkcionālās iespējas.

Instrukcijai par to, kā jāatbild uz jautājumu, jābūt novietotai virs jautājuma. Ja tā visiem jautājumiem ir vienāda, tad dod vienu (kopēju) instrukciju pirms pirmā jautājuma.

Anketai, kuru sūta pat pastu (arī e-pastu), vajadzētu sagatavot arī pavadvēstuli, kurā respondents tiek iepazīstināts ar anketēšanas nolūku un iespējām nepieciešamības gadījumā sazināties ar atbildīgo par anketēšanu.

9.solis - 1.-8. soļa pārskatīšana un korekciju veikšana

Anketas pārskatīšana un koriģēšana ir anketas sagatavošanas elements. Katru jautājumu rūpīgi pārskata: vai uz to ir vienkārši atbildēt, vai tas nav mulsinošs, aizskarošs vai divdomīgs utt.

10. solis - izmēģina anketēšanu, un, ja nepieciešams, veic korekcijas

Lai noskaidrotu, kā savu funkciju pilda anketa, ir nepieciešama tās pārbaude, kas ir ļoti svarīgs anketas izveides nobeiguma solis.

Anketas testēšanu veic, lai novērtētu gan katru jautājumu, gan to secību. Praksē ieteicams veikt divus secīgus anketēšanas izmēģinājumus. Pirmais - personīgā intervija, neņemot vārā to, kāda anketēšanas metode tiks reāli pielietota. Intervijas laikā pēc respondenta uzvedības pētnieks redz, vai respondents atceras informāciju, kas no viņa tiek prasīta, vai jautājumi rada respondenta apjukumu, pretestību vai vilcināšanos. Anketa ir jāizmēģina ar respondentiem, kuri ir līdzīgi tiem, kādi būs reālajā anketēšanā. Anketas izmēģināšana personīgajā intervijā var atklāt jautājumus, kuri ir jāprecizē vai jāformulē kaut kā citādi, kuriem jāmaina secība. Ja izmaiņas ir būtiskas, tad koriģētā anketa no jauna jātestē, izmantojot personīgo interviju.

Otrs anketēšanas izmēģinājums ir tā sauktā pirms aptaujas anketas testēšana, kas ir anketas pārbaude ar nelielu respondentu skaitu (nepārsniedzot 30 cilvēkus) ar mērķi novērst potenciālās problēmas pirms tās izmantošanas aptaujā. Anketas testēšana ir vislētākais garantijas veids, kā pētniekam pārliecināties par anketēšanas gala rezultātiem, ko var iegūt, izmantojot izstrādāto anketu.

Anketas testēšanas process var ieviest izmaiņas pat labi izstrādātās anketās. Anketu nevajadzētu izmantot praktiskā darbā pirms vispusīgas anketas testēšanas. Testēšanai ir pakļauti visi anketas aspekti, ieskaitot jautājuma saturu, formulējumu, secīgumu, atbilžu variantu struktūru, veidu, anketas formu un maketu, instrukcijas anketas aizpildīšanai. Anketas testēšanā vēlams iegūt atbildes uz aptaujas anketas izstrādes kontroles saraksta jautājumiem.

Pētniekam, kurš veic aptauju, jāmēģina panākt, lai anketu aizpildītu pēc iespējas lielāks respondentu skaits. To var panākt, informējot iepriekš par anketēšanas mērķiem, atalgojumu (balvām), atgādinot un arī citādi.

Respondentus ar pētījumu un nepieciešamību piedalīties aptaujā iepriekš var iepazīstināt, piezvanot vai nosūtot vēstuli pa elektronisko pastu, var brīdināt par šādu nepieciešamību arī personiski. Tā tiek radīts sadarbības efekts.

Ja iepriekš apsolīts apbalvojumus, tas parasti tiek ietverts anketā. Apsolītais apbalvojums tiek izsūtīts tikai tiem respondentiem, kas aizpildījuši anketu. Apbalvojums var būt naudā vai citādi - mantiski, piemēram, pildspalvas, grāmatas, vai arī iespēja izmantot aptaujas rezultātus, datus utml.

Tiem respondentiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ nav vēlējušies piedalīties aptaujā, var sūtīt atgādinājumus, turklāt darīt to periodiski. Tā tiek nodibināta sadarbība ar cilvēkiem, cerot, ka viņi būs pārdomājuši un turpmāk būs atsaucīgāki. Pareizi pielietojot šo pamudināšanas metodi var būtiski palielināt aizpildīto aptaujas anketu skaitu.


  1. Kristapsone S. Zinātniskā pētniecība studiju procesā, Rīga:Turība, 2008.-238-257.lpp.

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes