Aptaujas jautājumi, to veidi

Anketas jautājumus iedala pēc trim pazīmēm: 1) pēc satura, 2) pēc formas, 3) pēc funkcijas.

Pēc satura:

Jautājumi par personiskiem faktiem, kas saistīti ar respondentu

Izmantojot šos jautājumus, respondentam tiek lūgts sniegt personiska rakstura informāciju, par piemēru, vecumu, nodarbošanos, ienākumu apmēru utt. Šī tipa jautājumi ietver arī jautājumus par uzvedību.

Jautājumi par faktiem, kas saistīti ar citiem

Šī tipa jautājumos tiek vaicāta personiska rakstura informācija par citiem, taču var ietvert arī lūgumu sniegt informāciju salīdzinājumā ar pašu respondentu. Par piemēru, norādīt savu ieņēmumu līmeni, salīdzinājumā ar saviem kolēģiem.

Jautājumi, kurā respondents pilda informatora funkciju

Dažkārt cilvēki, kas aizpilda aptaujas anketu, nokļūst informatora pozīcijā un tiek lūgti atbildēt nevis uz jautājumiem par sevi pašu, bet, piemēram, par uzņēmumu, kurā tie strādā.

Jautājumi par attieksmēm

Jautājumi par attieksmēm ir plaši izplatīti gan intervijās, gan aptaujas anketās. Kā viena no biežāk izmantotajām metodēm, ka izmērīt attieksmes, tiek izmantota Likerta skala.

Jautājumi par uzskatiem

Respondentiem bieži tiek vaicāts par to uzskatiem, piemēram, reliģisko vai politisko pārliecību. Cits veids, kā uzdot jautājumu par uzskatiem, ir vaicāt, vai respondents piekrīt vai nepiekrīt kādam izteikumam.

Jautājumi par uzvedību un to, kas nosaka to rīcību

Respondentiem var tikt lūgts norādīt, pēc kādiem principiem tie vadās, lemjot par noteiktu uzvedību.

Jautājumi par zināšanām

Dažkārt aptaujas jautājumi tiek izmantoti, lai pārbaudītu respondentu zināšanas par noteiktu tēmu.1

Pēc formas:

Atvērtie jautājumi (nestrukturēto atbilžu jautājumi)

Atvērtie jeb nestrukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi, uz kuriem respondents tiek lūgts sniegt paša atbildes.2

Atvērto jautājumu priekšrocības

  1. Nav ierobežots iespējamo atbilžu skaits
  2. Respondenti var atbildēt daudz detalizētāk un paskaidrot savas atbildes
  3. Var tikt uzieti iepriekš neparedzēti atklājumi
  4. Atvērtie jautājumi ļauj adekvāti atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem
  5. Atvērtie jautājumi neierobežo radošumu, pašizpausmi un atbildes detalizācijas pakāpi

Atvērto jautājumu trūkumi

  1. Respondenti mēdz sniegt atšķirīgas detalizācijas pakāpes atbildes
  2. Saņemtās atbildes var būt nenozīmīgas, "izplūdušas" vai pārlieku detalizētas
  3. Atvērtie jautājumi ievērojami apgrūtina salīdzināšanu un statistisko analīzi
  4. Atbilžu kodēšana ir sarežģīta
  5. Respondentiem, kuriem piemīt prasmes brīvi izteikties, ir priekšrocības, salīdzinot ar citiem
  6. Jautājumi var būt pārāk vispārināti respondentiem, kuriem ir grūti koncentrēties
  7. Lai atbildētu uz jautājumiem, respondentiem ir jāpatērē vairāk laiks
  8. Daudzi jautājumi respondentiem var šķist pārāk intīmi, lai uz tiem sniegtu atbildes3

Slēgtie jautājumi (strukturēto atbilžu jautājumi)

Slēgtie jeb strukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi, uz kuriem respondents tiek lūgts izvēlēties atbildes no piedāvātā atbilžu saraksta. Slēgtie jautājumi ir ļoti populāri anketēšanā, jo saņemtās atbildes ir daudz viendabīgākas un ir vieglāk statistiski apstrādājamas.

Slēgto jautājumu priekšrocības

  1. Uz slēgtajiem jautājumiem respondentiem ir vienkāršāk un ātrāk atbildēt
  2. Respondentu atbildes ir vienkāršāk salīdzināt un analizēt ar statistikas metodēm
  3. Atbilžu piedāvāšana respondentiem var palīdzēt labāk izprast jautājumu
  4. Izmantojot slēgtos jautājumus, pastāv lielāka iespēja, ka respondenti sniegs atbildes uz sensitīviem jautājumiem
  5. Daudz mazāks skaits saņemto atbilžu ir nenozīmīgas
  6. Respondenti, kuriem nepiemīt prasmes brīvi izteikties, ir vienādā stāvoklī ar tiem, kuriem šādas prasmes piemīt

Slēgto jautājumu trūkumi

  1. Slēgto jautājumu atbildes var raisīt respondentam idejas, kuras tam nebūtu radušās atvērta jautājuma gadījumā
  2. Respondenti, kuriem nav nekādas zināšanas vai viedoklis, tik un tā var atbildēt uz jautājumu
  3. Respondenti var samulst, gadījumā, ja to iecerētā atbilde nav atrodama starp piedāvātajām
  4. Ja tiek piedāvāts liels atbilžu skaits (piemēram, 20 atbildes), tas var samulsināt respondentu
  5. Ja jautājums tiek pārprasts, tas var netikt pamanīts
  6. Nav iespējams pamanīt atšķirības un nianses starp respondentu atbildēm
  7. Pastāv iespēja, ka nepareizais atbilžu variants tiks izvēlēts neuzmanības dēļ
  8. Atbilžu variantu piedāvāšana var uzspiest respondentiem uz sarežģītiem jautājumiem sniegt vienkāršas atbildes

Slēgto jeb strukturēto jautājumu atbilžu varianti var būt dažādi strukturēti, un tie ir:

  • daudzpusīgās izvēles atbildes
  • dihotomiskās izvēles atbildes
  • skalas veida atbildes

Daudzpusīgās izvēles jautājumi

Daudzpusīgās izvēles jautājumi ir ļoti izplatīti, jo tie ir vienkārši un pielietojami daudzos gadījumos. Tie var tikt izmantoti, lai respondentam piedāvātu izvēlēties vai nu vienu atbildi no vairākām, vai vairākas atbildes. Daudzpusīgās izvēles jautājumi ir ideāli piemēroti, lai izmantotu atbilžu variantus, kas iekļaujas kādā noteiktā kategorijā.

Daudzpusīgā izvēle ar iespēju izvēlēties vairākus atbilžu variantus

Gadījumā, ja tiek izmantots daudzpusīgās izvēles jautājums ar iespēju izvēlēties vairākus atbilžu variantus, respondenti var atzīmēt jebkuru(s) no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Šajā gadījuma katra alternatīva kļūst par mainīgo, kuru iespējams analizēt.

Daudzpusīgā izvēle ar iespēju izvēlēties tikai vienu atbilžu variantu no vairākiem

Gadījumā, kad no vairākām piedāvātajām alternatīvām (atbilžu variantiem), ir jāizvēlas viens, tiek izmantoti daudzpusīgās izvēles jautājumi ar iespēju izvēlēties tikai vienu no vairākiem atbilžu variantiem. Tā kā respondenti ne vienmēr vēlas sekot instrukcijām, kas norādītas pie jautājumiem, šo jautājuma tipu var izmantot tikai, ja 1) izvēles kritērijs ir skaidri norādīts un 2) šis kritērijs nosaka tikai vienu kategoriju. Tas, vai izvēlēties daudzpusīgās izvēles jautājumu ar iespēju izvēlēties vienu vai vairākas atbildes, ir atkarīgs gan no pētnieka vajadzībām, gan respondentu spējas identificēt vienu atbildi.3

Vadlīnijas kā veidot daudzpusīgās izvēles jautājumus

  1. Visai atbilžu rindai ir jābūt klasificējamai dažās, noteiktās kategorijās. Kategoriju skaitam nevajadzētu pārsniegt 8-10.
  2. Kategoriju vārdiem jeb nosaukumiem ir jādefinē atsevišķu, nošķirtu alternatīvu kopums un respondentam ir jāvar skaidri saskatīt atšķirība starp tām.
  3. Visām atbilžu kategorijām ir jābūt abpusēji izsmeļošām un jānodrošina, ka neviena iespējamā atbilde nevar tikt attiecināta uz vairāk kā vienu kategoriju.
  4. Ir jābūt pārliecībai, ka nosauktās alternatīvas ietver vairāk ka 90% no atbildēm, kuras respondenti varētu uz šo jautājumu sniegt.
  5. Lai nodrošinātu to, ka respondents var piedāvāt atbildi, kas neiekļaujas nevienā no kategorijām, kā pēdējā atbilde ir jāpiedāvā "Cits variants" ar iespēju attiecīgo variantu norādīt.4

Dihotomiskās izvēles atbilžu jautājumi

Dihotomiskās izvēles atbilžu jautājumi satur tikai divus atbilžu variantus: "jā/nē" vai arī "piekrītu/nepiekrītu".
Dihotomiskās izvēles atbilžu formā jautājumus anketētājam būtu jāuzdod gadījumos, ja rodas aizdomas, ka respondents par piedāvāto tematu domā tikai divās kategorijās - jā un nē.5

Jautājumi ar atbildēm skalas veidā

Dažkārt jautājumu atbildes ar daudziem atbilžu variantiem tiek izveidotas skalas veidā. Uz jautājumiem, kuru atbilžu varianti ir izveidoti skalas viedā, ir vieglāk sniegt atbildes, tāpēc tie ir plaši izplatīti.5

Pastāv dažādi atbilžu skalu veidi: Likerta skala, Semantisko atšķirību skala, Kārtas skala un citas.

Pēc funkcijas:

Ievadjautājumi

Ievadjautājumi ir jautājumi, kas atspoguļo anketas tematu. Tas sekmē anketēšanas mērķa īstenošanu. Ievadjautājums iepazīstina respondentu ar plānoto pētījumu un rosina izveidot uzticamu un draudzīgu respondenta un pētnieka saskarsmi anketēšanas laikā. Ievadjautājumam jābūt vienkāršam un interesantam, tam nevajadzētu skart cilvēka privātās dzīves jautājumus. Jautājumu, kas attiecas uz respondenta viedokli, vienmēr labāk izmantot kā ievadjautājumu, tāpēc, ka daudzi cilvēki vēlas izteikt savu viedokli par attiecīgo tematu. Reizēm ievadjautājums tiek izmantots, lai vienkārši izveidotu sadarbību, lai uzsāktu sarunu ar cilvēku.

Klasifikācijas jautājumi

Klasifikācijas jautājumi parasti ir atrodami aptaujas anketas demogrāfijas daļā un tajos ietvertās tēmas ir vecums, ienākumu līmenis utt.

Ja anketā tiek iekļauti klasifikācijas jautājumi, to nepieciešamību vajadzētu respondentiem pamatot, citādi tie var nesaprast, kāpēc pētniekam šādu informāciju ir nepieciešams zināt.6

Filtrējošie jautājumi

Filtrējošie jautājumi anketā domāti, lai pārliecinātos, vai potenciālais respondents atbilst izvēlētajām prasībām. Kad pētījuma temats paredz no respondenta attiecīgas zināšanas vai pieredzi, tad, pirms uzdot jautājumus par šo tematu, jāuzdod filtrējošie jautājumi, lai no izlases izslēgt tos respondentus, kuriem nav informācija par konkrēto tematu.7


  1. Bryman A., Social Research Methods (2nd Edition) - USA: Oxford University Press, 2004.-150-151p
  2. Babble E. Practice of Social Research (11th Edition) - Cengage Learning,2006.-245p
  3. Alreck P.,Settle R. Survey Research Handbook (3rd Edition) - New York: McGraw-Hill/Irwin,2003.-118p
  4. Alreck P.,Settle R. Survey Research Handbook (3rd Edition) - New York: McGraw-Hill/Irwin,2003.-119-120p
  5. Kristapsone S. Zinātniskā pētniecība studiju procesā, Rīga:Turība, 2008.-247-248.lpp.
  6. May T. Social Research Methods (3rd Edition) - Buckingham: McGraw-Hill/Irwin, 2001-101p
  7. Kristapsone S. Zinātniskā pētniecība studiju procesā, Rīga:Turība, 2008.-241.lpp.

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes