Blogs / IKT nozare Latvijā

Apsveicam Laviju ar jaunu tūrisma portālu! (www.latvia.travel)(1)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs

latvia-travel

Latvijai ir jauns tūrisma portāls. (www.latvia.travel) Pagaidām LV versija, taču pavisam drīs būs arī anglsiki, vāciski, krieviski. Portālā pieejama informācija par tūrisma galamērķiem, notikumiem, naktsmītnēm un tūristiem draudzīgā valodā skaidrots kas tad tā Latvija un latvietis īsti ir :)

Tā nu ir sagadījies, ka jaunais Latvijas tūrisma portāls ir tapis ar manu līdzdalību (projekta vadība), tāpēc varu padalīties ar pieredzi un secinājumiem.

Ieteikumi un secinājumi, kas izkristalizējušies portāla izstrādes gaitā:

  • Labi programmētāji ir zelts
  • Uzmanīgi ar pārāk detalizētām specifikācijām - labāk uzlocīt piedurknes uzreiz, nekā plānot...plānot
  • Ir jābūt skaidriem biznesa mērķiem un stratēģijai, kuru portālam jāatbalsta
  • Bez wireframiem nu nekādi
  • Ir labi, ja no grafiskā dizaina izstrādātājiem var dabūt atpakaļ e-pastu 5 min. laikā
  • Izvēloties starp in-house web izstrādātājiem un dizaineriem un ārpakalpojumu, jāmēģina izsvērt - no vienas puses in-house resurus kompetence; no otras puses - ārpakalpojumu sniedzēju iesaistes līmenis, operitivitāte un spēja iedziļināties “biznesā”
  • Grid-layout ir laba lieta, bet labāk uzreiz izvēlēties maksimāli fleksiblu risinājumu, piem. 24 kolonnu gridu
  • Uzmanīgi ar “nekad nebeidzamajām izmaiņām”

Atgriezenisko saiti / ieteikumis / savus foto sadaļām :), lūdzu sūtīt uz editor@latviatourism.lv

VID datu noplūdes rezultātā iespējamas izmaiņas krimināllikumā(0)

Andris Sprūds | pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

Tagad, kad informācija par VID EDS skandālu ir nonākusi atklātībā, varam sākt spriest, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas IKT nozari. Viens no ticamākajiem scenārijiem ir likumdošanas (likumu) izmaiņas.

Citās valstīs tieši personas datu pazaudēšana ir bijis iemesls, lai tiktu mainīti likumi par personas datu uzglabāšanu. Proti, citās valstīs uzņēmumiem un iestādēm ir obligāti jāziņo datu subjektiem par to, ka viņu dati ir, iespējams, nonākuši trešās puses rīcībā. Latvijā jau parādījušies pirmie šādas kārtības atbalstītāji - Nodokļu maksātāju asociācija (NMA) aicina VID apziņot uzņēmumus, kuru dati ir noplūduši. (Šajā konkrētajā gadījumā tas gan varētu būt bezjēdzīgi, ņemot vērā to, ka "nopumpēta" gandrīz visa VID datubāze). Arī Latvijas Pasts bija neizpratnē par to, ka informācija par datu noplūdi saņēmis no medijiem, nevis no paša VID.

Jādomā (jācer?), ka likumdevēji izjutīs sabiedrības spiedienu, un izmaiņas par datu subjektu informēšanu datu noplūdes gadījumā arī tiks pieņemtas. Es, piemēram, labprāt uzzinātu par gadījumiem, kad manas bankas kartes numurs nejauši "noklīst". Līdz šim manis izmantotajai bankai nav bijis pienākums mani par to informēt. Bet vajadzētu gan.

VID, iespējams, pazaudē datus. "De Facto" arī.(2)

Andris Sprūds | svētdiena, 2010. gada 14. februāris

Nesen ziņu portālos parādījās informācija par to, ka VID izmeklē datu noplūdi no savas informācijas sistēmas. Plašāka informācija par to būšot 14. februāra "De Facto".

Tad nu es iedomājos apskatīties "De Facto" mājaslapu, kur atrodams "trailer" no šovakar gaidāmā raidījuma. Interesanta ir tieši video 11. sekunde, kur, pieņemu, parādīti dati, kas noplūduši. Pameklējot pēc XML tagiem, izrādās, ka šāda struktūra ir VID EDS ziņojumiem par "valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām". Nav jābūt faķīram, lai izpīpētu, ka tiem, kuri šos dokumentus ielādēja, iespējams, tagad ir zināmas Latvijas iedzīvotāju algas.

Kuru gan interesē, cik saņem Jānis Bērziņš? Pieņemu, ka ļoti daudzus. Tas ir brīnišķīgs līdzeklis, kā uzzināt par konkurentu algu struktūru. Varu derēt, ka daudzi uzņēmumi maksātu krietnu naudas žūksni, lai varētu piekļūt precīziem datiem par nozares atalgojumu. Tas paver jaunas iespējas arī headhunter firmām, kas mēģinās pārvilināt labākos darbiniekus, solot lielāku atalgojumu. Tagad, kad atalgojums būtībā ir zināms, daudz mazāks laiks tiks pavadīts diskusijās ar amata kandidātiem. No otras puses - šis gadījums tikai pietuvina Latviju Zviedrijai, kur darbinieku algas jau ir publiski zināma informācija. Tiesa, Zviedrijā tās ir zināmas visiem, nevis tikai tiem, kuri samaksā nelielu naudas žūksni, lai tiktu pie VID datubāzes.

Tātad - ar nepacietību gaidīsim vakara "De Facto", lai pārbaudītu manu teoriju par to, kuri dati "noplūda" un lai uzzinātu VID viedokli par šo jautājumu. Starp citu, VID mājaslapā var izlasīt, ka "Izmantojot EDS, Jums tiek nodrošināta pilnīga datu drošība un aizsardzība". Izklausās gandrīz vai... neticami?

Ģeniāla doma(6)

Andris Sprūds | ceturtdiena, 2010. gada 11. februāris

Tikko izlasīju rakstu par to, ka FBI vāc datus par amerikāņu mobilajiem telefoniem. Un aizdomājos, ka taču arī mūsu operatori glabā datus par to, kur mēs atrodamies. Tad nu dienas jautājums - vai kāds ir mēģinājis pieprasīt no LMT izziņu par viņu rīcībā esošajiem datiem par telefona atrašanās vietu? Šādi dati ļautu izveidot gluži jaunas un interesantas applikācijas. Piemēram, manus top 10 maršrutus Rīgā. Vai arī palīdzēt atcerēties to, kurā bārā es biju pagājušās trešdienas naktī. Vai izdomāt, kurš maršruts uz mājām ir vissīsākais. Vai... un te nu iespējas ir bezgalīgas.

Un kas ir pats labākais? LMT nevar šos datus nesniegt. Personas datus aizsargā fizisko personu datu aizsardzības likums. Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu. Datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā datu apstrādes sistēmā. Smalki, vai ne?

Ir kāds brīvprātīgais, kurš izmēģinās pirmais?

Kāpēc man patīk Latvijas web izstrādes kompānijas(3)

Didzis Sprūds | pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

Ir vairāki iemesli, kāpēc man simpatizē Latvijas web izstrādes kompānijas, piemēram, True Vision, Scada, Mediaparks vai Vide Infra Group. Šie iemesli ir:

  1. 1. Ir pilnībā skaidrs, kas ir uzņēmuma produkts un par to kvalitāti var pārliecināties jebkurš
  2. 2. Ir skaidri redzams, kas par produktu maksā un kāds no tā visa ir labums
  3. 3. Ir redzami cilvēki, kas uzņēmumu vada un kas tajā strādā
  4. 4. Ir redzami uzņēmuma klienti, kas ir no dažādām nozarēm, gan valsts, gan privātā sektora
  5. 5. Ierakstot Google, par uzņēmumu iespējams atrast samērā plašu informāciju, atsauksmes, komentārus

Labs produkts, manā skatījumā ir tāds produkts, kas ir kvalitatīvs, sasniedz mērķi, rada vērtību, un ar kuru ir apmierināts tā gala lietotājs. Tad ir pamats uzskatīt, ka abas puses ir apmainījušās ar reālu vērtību un sadarbība ir bijusi produktīva. Šķiet, ka web izstrādes jomā tā lielākoties ir - augstāk minēto web izstrādes uzņēmumu portfolio ir aplūkojamas neskaitāmas šādas web lapas.

Turpretī, ja mēs paskatāmies uz citiem software izstrādes un IT konsultāciju uzņēmumiem Latvijā, ūdeņi liekas daudz duļķaināki..it īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenie klienti ir valsts pārvaldes iestādes.

Vai Jūsu uzticētos uzņēmumam, kura darba augļi nav mānāmi, kurš neveic reklāmu un nenodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām, kura mājaslapa neeksistē vai tajā ir tikai pāris teikumi, un vienīgā vieta, kur par uzņēmuma aktivitātēm var uzzināt, ir iepirkumu uzraudzības biroja datubāze, kurā, gluži neticami, redzams, ka uzņēmums ir visai aktīvs un uzvarējis ne vienu vien paprāvu valsts iepirkumu.

Gluži loģisks jautājums - kā tas nākas? Jāsecina, ka viss mārketings šajā gadījumā notiek "aiz priekškara" un to, kas notiek aiz priekškara, mēs varam tikai iztēloties. Bēdīgi, ka arī rezultāts dažkārt mēdz palikt aiz tā paša priekškara, kas rada virkni neskaidrības: Kā novērtēt radītā produkta kvalitāti? Kā novērtēt izmaksas? Kā būt drošiem, ka šāds produkts iestādei, sabiedrībai, valstij, vispār ir nepieciešams?

Es uzskatu, ka valsts iepirkumos vajadzētu uzvarēt uzņēmumiem, kas ir lepni par padarīto un nekaunas savu darba rezultātu parādīt ikvienam, bauda sabiedrības uzticību un atzinību, un par kuru sniegto pakalpojuma kvalitāti, lietderību un izmaksu pamatotību var pārliecināties ikviens. Neatkarīgi, vai gala produkts ir web lapa, datubāze, koncepcija.

Kā tika dalīts e-veselības pīrāgs 2007-2009. gadā un vai ir "sausais atlikums"(0)

Didzis Sprūds | pirmdiena, 2009. gada 28. septembris

Projekts "E-veselība Latvijā" ir aktīvs jau kopš 2007. gada.

Kā redzam tabulā zemāk, arī izdevumi tam ir vērā ņemami.

Ir gan auditēts, gan atjaunots, gan papildināts, gan piesaistīts. Veidotas arī koncepcijas, vīzijas, noteikti standarti.

Viss it kā būtu...problēma, projekts, izdevumi, iesaistītie personāži.

Bet vai ir arī reāls, pacientam redzams un sajūtams rezultāts? Kad būs rezultāts? Kam prasīt atbildību? Par iztērētajiem/ izlietotajiem līdzekļiem; Par projekta mērķu sasniegšanu / nesasniegšanu; Par reālas e-veselības iedzīvināšanu.

Vai tā turpināsim?

Aptauju akadēmija

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes