Blogs / Citi

Darba cēliens(0)

Didzis Sprūds | trešdiena, 2010. gada 31. marts

Bildē E-formas "ģimenes locekļi" atpūtā pēc intensīva darba. Starp citu, to pa labi sauc "Bonis" :))

workingday

Zviedrijas Dzelzceļš vs. Latvijas Dzelzceļš: 1:0(3)

Andris Sprūds | trešdiena, 2010. gada 17. marts

Vilciens, kurš visu laiku bija traucies ar ātrumu 200km/h, pēkšņi apstājās lauka vidū. Apstāšanās iemesls bija tas, ka 10 minūtes nestrādāja kāda no pārmijām. Taču pa to laiku priekšā bija sastājušies vēl 4 vilcieni, kas nozīmēja, ka mūsu vilciens kavējās par apmēram pusstundu. Apbrīnojami, ka zviedri sabojājušos pārmiju uz 630km garās dzelzceļa līnijas pamanījās atrast un salabot 10 minūšu laikā. Taču pats interesantākais norisinājās pusstundas laikā, kuru vilciens pavadīja, gaidot lauka vidū. Izrādās, vilcienā bija vairāki desmiti pasažieru, kuriem vilciena kavēšanās nozīmētu nepaspēšanu uz savienojošo vilciena reisu.

Te nu sākās! Kamēr vilciena pasažieri izmantoja restorānvagona pakalpojumus un sērfoja internetā, satiksmes vadības centrs pamanījās izveidot individuālus maršruta plānus katram no vilcienā sēdošajiem nokavējušamies pasažieriem. Mister Svenson, lūdzu izkāpiet nākamajā stacijā, un nogriezieties pa labi, kur Jūs sagaidīs melns taksometrs. (Drošības pēc pie mistera Svensona pienāk vilciena pavadone un atkārto informāciju, kas bija dzirdama pa skaļruņiem). Pasažieri, kas dodas uz Skavsta, izkāpiet šajā stacijā, kur jūs sagaidīs speciāls autobuss. Pasažieri no Tranas var neuztraukties, jo esam sazinājušies ar reģionālo vilcienu, kas 5 minūtes pagaidīs...

Interesanti, kādai jābūt koordinācijas sistēmai, un kādiem jābūt resursiem, lai 30 minūšu laikā paspētu vairākiem desmitiem pasažieru pasūtīt taksometrus, izdarītu izmaiņas reģionālo autobusu maršrutos, un vēl pārplānotu atiešanas laikus dažiem reģionālajiem vilcieniem? Pie tam, visās stacijās tika pārprogrammēti tablo, kas ziņoja par to, ka vilciens nu 5 minūtes kavēsies, tika pārplānoti arī pretīmbraucošo vilcienu grafiki, kas tika pieskaņoti tam, ka reģionālais vilciens nu brauks 5 minūtes vēlāk. Var pieņemt, ka privāti taksometri, autobusa pasūtīšana, vilcienu grafika maiņa, tas viss izmaksāja desmitiem tūkstošu kronu. Taču piedzīvojot šādu gadījumu ar Zviedrijas Dzelzceļu, gribas jautāt, kur paliek mana nauda tad, kad es izmantoju Latvijas vilcienus vai autobusus. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa un Rīgas Satiksmes varoņiem alga mērāma tūkstošos, taču ar "kvalitatīvo" darbu viņi nav sasnieguši nedz ceturtdaļu no tā, ko var iegūt Zviedrijā, vienkārši nopērkot vilciena biļeti. Pāris tūkstošus LDz un RS šefi varētu atpelnīt tikai tad, kad nokavējušos vilcienu pasažierus sāks vadāt ar taksometriem. Vai arī tad, kad pūcei aste ziedēs. Vai slotaskātam lapas sāks dīgt. Vai arī elle aizsals, piemēram.

Pateicības mūsu centīgākajiem tulkotājiem(0)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris

Esam iedibinājuši jaunu tradīciju - tie lietotāji, kas visaktīvāk mums palīdz pārtulkot E-formas, iegūst ne vien E-formas Biznesa plānu uz gadu, bet arī taustāmu pateicību no mums - šoreiz tā ir Laimas saldumu kārba un ar roku parakstīta pateicības kartiņa no E-formas (Vizzualforms)

Tā kā aktīvākie E-formas tulkotāji dzīvo ārvalstīs, vēlējāmies tos iepriecināt ar kaut ko oriģinālu un tieši Latvijai raksturīgu. Sākumā bija doma sūtīt Pūres lāceņu ievārījumu vai Rīgas melno balzāmu, taču, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar šķidrumu sūtīšanu pa pastu, nācās meklēt alternatīvas. Šoreiz tika izvēlēti Laimas saldumi.

Pirmā velte, zemāk attēlā redzamā kārba, ceļos uz Romu, Itāliju!

Cerams, ka Latvijas pasts nepievils! :)

P.S. Ja arī Tev piemīt svešvalodu zināšanas un ir vēlme padarboties ar E-formas tulkošanas sistēmu (un arī panašķēties ar saldumiem), droši sazinies ar mums!

Thank You gift

Vai jaunākais Firefox pārlūks VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai ir par jaunu?(2)

Didzis Sprūds | piektdiena, 2009. gada 9. oktobris

"Uzmanību! Darbam ar VID IS nav paredzēta Jūsu izmantotā pārlūkprogramma un tās lietošanas laikā var būt tehniskas problēmas. Rekomendējam izmantot kādu no šīm: Mozilla Firefox 2.0 vai jaunāka; Microsoft Internet Explorer 6.0 vai jaunāka; Apple Safari 3.0 vai jaunāka."

Šādu paziņojumu nākas ieraudzīt ikreiz, mēģinot pieslēgties VID EDS sistēmai.

Ņemot vērā to, ka manis izmantotā Firefox versijas numurs ir 3.0.13 (tātad, jaunāka versija par 2.0), šāds paziņojums liekas neloģisks...
Šķiet, šoreiz update ir nepieciešams nevis Interneta pārlūkam, bet VID EDS sistēmai.

EDS bug

Pirmais iespaids, ko radām par savu valsti(2)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2009. gada 24. septembris

Tieši Internets mūsdienās ir tas, kur visbiežāk tie iegūts pirmais iespaids par kādu valsti. Pasaulē ir pierasts, ka oficiālā tūrisma informācija par kādu valsti ir atrodama Internetā, visbiežāk adresē VisitValsts.com Tas, šķiet, ir de facto standarts, kas nodrošina to, ka interesentam nebūs jāpavada stundām laiks, meklējot un apmeklējot dažādas Interneta vietnes, bet, ierakstot Interneta pārlūkā adresi, www.visitValsts.com, uzreiz būt iespējams iegūt informāciju par atpūtas iespējām, viesnīcām, tūrisma apskates objektiem utt. Šādas Interneta vietnes ir gan Dānijai (www.visitdenmark.com), Norvēģijai (www.visitnorway.com), Islandei (www.visiticeland.com), Lielbritānijai (www.visitbritain.com), Somijai (www.visitfinland.com). Uzskaitījumu varētu turpināt.

Nesen sanāca nejauši apmeklēt Zviedrijas (www.visitsweden.com) un Igaunijas (www.visitestonia.com) oficiālās Interneta vietnes. Izskatās, ka igauņi ir daudz mācījušies no saviem ziemeļu kaimiņiem zviedriem... (zemāk attēlā redzamas abas lapas kopā)

visit-estonia-vs-visit-sweden

Protams, var jau nedaudz pasmaidīt par "gluži nejaušo" Zviedrijas un Igaunijas oficiālo mājaslapu noformējuma un satura sakritību, bet, paskatoties VisitLatvia.com, smiekli vairs nenāk...

visit-latvia

Ja nemaldos, mēs gribējām 1 miljonu latu tērēt, lai ar reklāmas palīdzību popularizētu Rīgu? Varbūt labāk par par dažiem tūkstošiem atpirkt VisitLatvia.com domēnu un ievietot tur sakarīgu informāciju?

Smalks veids kā "iziet no situācijas"(0)

Didzis Sprūds | piektdiena, 2009. gada 4. septembris

Dažkārt, atverot kādu mājaslapu, nākas ieraudzīt nevis gaidīto saturu, bet tukšu ekrānu, kļūdas paziņojumu - 500 Internal Error; Errors on Page vai tamlīdzīgi, kas daudziem neizsaka it neko. Vien to, ka lapa nestrādā un nav zināms kad un vai tā vispār strādās.

Biroja mēbeļu ražotājs HermanMiller šo delikāto situāciju ir atrisinājis eleganti un atjautīgi.

page-down-sample

Teksts, kas lapā tiek parādīts, kamēr tiek veikti lapas uzlabošanas darbi, ir aptuveni šāds: "Jūs mūs pieķērāt! Patlaban mēs veicam lapas uzlabošanas darbus. Mēs cenšamies to darīt laikā, kad lapu apmeklē vismazāk cilvēki. Bet te nu Jūs esat, apmeklējat mūsu lapu, kamēr mūsu serveri aktīvi strādā. Lūdzu drīz nāc atpakaļ!"

Ieraugot šādu kļūdas paziņojumu, dusmas, ka mājaslapa, kuru Jūs vēlaties apmeklēt, nestrādā, izgaist, sejā parādās smaida iezīmes, un Jūs dodaties tālāk "tīmekļa klejojumos". Pieņemu, ka šajā gadījumā ir daudz lielāka iespēja, ka šī mājaslapa patiešām tiks apmeklēta atkārtoti.

Informācija par valsts iepirkumiem Internetā - ikvienam vai izredzētajiem?(1)

Didzis Sprūds | ceturtdiena, 2009. gada 3. septembris

Pieņemu, ka ne man vienīgajam ir interese uzzināt, kādus iepirkumus valsts patlaban veic man interesējošās nozarēs. Lai piedalītos, aplūkotu iepirkumu rezultātus, vai gluži vienkārši, lai noskaidrotu to, kam tad patlaban valsts tērē manu nodokļos samaksāto naudiņu. Zinot, to, ka šo informāciju apkopo un pārrauga valsts iestāde ar nosaukumu "Iepirkumu uzziņu birojs", gluži loģisks solis ir doties uz šī biroja izveidoto Latvijas publisko iepirkumu portālu.

Kā redzam iub.gov.lv sākumlapā, "portāla mērķis ir nodrošināt vienkāršu un ērtu pieeju informācijai par publiskajiem iepirkumiem, tādējādi atvieglojot kā pasūtītāju, tā pretendentu/kandidātu darbu." Skan jauki. Bet vai mērķis tiek sasniegts?

Situācija patlaban, manā skatījumā, ir šāda - informācija par iepirkumiem portālā it kā ir, it kā tai tur būtu jābūt, taču atrast to nav iespējams. Vai arī tas prasa īpašu atjautību un vairākas stundas laiku. Lai atrastu informāciju par iepirkumu, daudzos gadījumos, ir jāskata visi iepirkumi pēc kārtas, nav iespējams iepirkumus atlasīt pēc nozarēm.

Portāla noformējums ir ieturēts "deviņdesmito gada kiča stilā" ar valsts pārvaldes institūcijām raksturīgo lapu noformējumu - sarkani likni boldā, informācijas izkārtojums rindās uz leju. Meklētājs arī ir, šķiet, tikai skata pēc, jo, par piemēru, ierakstot meklēšanas logā frāzi, "informācijas tehnoloģijas", netika atrasts neviens rezultāts. Nebūs taču tā, ka portālā nav publicēts neviens ieraksts, kas ietvertu vārdu, vai būtu saistīts ar informācijas tehnoloģijām?! Rodas arī jautājums - kāpēc gan šajā vortālā netiek publicēta visa ar iepirkumu saistītā dokumentācija - nolikumi, pielikumi, tehniskās specifikācijas?! Pieņemu, ka tas aiztaupītu ne vienu vien darba stundu valsts iestāžu darbiniekiem, kuri tagad šo informāciju sūta uz e-pastiem. Šai informācijai, sapakotai smukos pdf failos, būtu jābūt atrodamai un lejupielādējamai pie iepirkuma.

Šķiet īpaši padomājis par to, lai no publicētās informācijas nevarētu saprast it neko, ir tas, kurš veidojis informatīvo paziņojumu formu izkārtojumu. Apbrīnot šo "informācijas arhitektūras brīnumu" iespējams attēlā zemāk. Dažas no šī paziņojuma problēmām - pārbāzts ar kolonām, sadaļām un informāciju, kas nav vajadzīga, teksts bez atstarpēm no malas, neveiksmīgi izvēlēta teksta krāsa un fonts).

IUB results

Ikdienā redzot to, kas notiek valsts pārvaldē, dažkārt šķiet, ka iemesls tam, kāpēc informācija par valsts iepirkumiem ir tik nepieejama/nepārskatāma, nav tikai valsts pārvaldes iestāžu darbinieku neprašana un slinkums to publicēt, bet arī nevēlēšanās, lai tā būtu pieejama. Jo kas zini - kāds vēl "izraks" kādu kolorītu arhīva "mega iepirkumu", kas var radīt problēmas šādu pat iepirkumu turpināšanai vai gluži vienkārši radīt galvassāpes iestādes juriskonsulam. Lielisks piemērs, kas apstiprina šo teoriju ir fakts, ka iestādes it naski "nokopj" visu mājaslapās publicēto informāciju par notikušajiem iepirkumiem tiklīdz iepirkums ir noslēdzies. Tā teikt, ja nu kāds pamana un kādam rodas jautājumi.

Ir redzams, ka šo "problēmjomu" ir pamanījuši arī citi - komersanti, kas piedāvā informāciju par valsts iepirkumiem iegūt par maksu. Gluži loģisks spriedums - ja Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa sekmīgi un kvalitatīvi pildītu savas funkcijas, tad tirgū nerastos vieta komerciāliem piedāvājumiem, par piemēru, Iepirkumu uzziņu banka vai E-iepirkums

Ar nožēlu jāsaka ka, lai iegūtu kvalitatīvu informāciju par valsts iepirkumiem, patlaban nākas maksāt divreiz - vienreiz kā nodokļu maksātājam par Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapas uzturēšanu un otrreiz - par privāta pakalpojuma izmantošanu, kas piedāvā ne vien informāciju ātri un vienkārši atrast, bet arī to nosūtīt uz e-pastu vai rss.

Es piedāvāju šādu risinājumu - Iepirkumu uzraudzības biroja portāls tiek vērts ciet un šīs funkcijas konkursa kārtībā tiek uzticēts veikt kvalitatīvākajam no jau pašreiz tirgū strādājošiem uzņēmumiem, kuri ar šo pakalpojumu sniegšanu nodarbojas. Domāju, viņi būtu ļoti iepriecināti par šādu iespēju, pie tam - ieguvēji būtu visi - gan informācijas meklētāji, gan pakalpojuma sniedzēji, gan ikviens valsts iedzīvotājs, kuram par šī pakalpojuma uzturēšanu būtu jāmaksā mazāk.

Par Projektu Mobilapolitika.lv(0)

Didzis Sprūds | piektdiena, 2009. gada 12. jūnijs

mobila-politika

Ņemot vērā šīs nedēļas politiskās kaislības ap pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanām, šajā rakstā vēlējos apskatīt kādu e-projektu, kas saistīts ar politiku. Projekta nosaukums ir "Mobilā politika".

Ideja par tiešu demokrātiju ar sabiedrības līdzdalības portāla starpniecību, kurā ikviens pilsonis var paust uzskatus un ietekmēt tam svarīgus jautājumus ātri un vienkārši man liekas ļoti atbalstāma.

Lapa šķiet noderīga kaut vai tāpēc, ka tā sniedz informāciju par pilsētā aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē daudzu cilvēku dzīves. Lai gan sauklis "Tagad. Vārds Tev" izskatās kā copy-paste no Jaunā Laika priekšvēlēšanu materiāliem, kopumā ņemot, lapai ir samērā labs grafiskais noformējums, kas līdzdalības procesu, neapšaubāmi, padara interesantāku un patīkamāku.

Tomēr nav skaidrs viens būtisks jautājums - kāpēc man būtu kaut kas jāinstalē uz mobilā telefona un jāsūta īsziņas? Vai tas ļauj mani identificēt kā personu X.Y? Droši vien, ka nē. Šāds pieņēmums, savukārt, domas virza biznesa modeļu virzienā...

Daudz lielāku atsaucību varētu iegūt, ja "nobalsot" par sabiedriskajai apspriešanai izvirzīto jautājumu varētu portālā reģistrētie lietotāji.

Cerēsim, ka nākotnē šādas idejas attīstīsies un drīz arī referendumos un vēlēšanās varēsim piedalīties Internetā. Tas būtu tikai loģiski un sniegtu ieguvumus gan tiem, kas tajā piedalās, gan tiem, kas apkopo rezultātus.

Mācību stunda no Argentīnas(2)

Andris Sprūds | svētdiena, 2009. gada 17. maijs

Ja kādam liekas, ka nu patiešām ir iestājusies totāla dižķibele, der atcerēties, ka var būt arī sliktāk. Tieši cik sliktāk? Tik slikti, kā Argentīnā. Pēc Starptautiskā Valūtas Fonda iejaukšanās, Argentīnā dolāru bankas kontus pārkonvertēja peso, bet pašu peso devalvēja 4 reizes. Lai viss būtu pēc pilnas programmas, visus banku kontus iesaldēja uz gadu, bet pēc tam ieviesa nodokli par naudas pārskaitījumiem un izņemšanu. Ekstrēmistiem piedāvāju domās aizstāt peso ar latu un dolāru ar eiro.

Patreizējai situācijai Latvijā ir daudz kopīga ar Argentīnas krīzi 2001. gadā. Arī Argentīnā bija vērojama smaga recesija, arī Argentīnā palīgā steidzās Starptautiskais Valūtas Fonds, un visbeidzot, arī Argentīnas valdība pierādīja, ka tai nav nekādas sajēgas par to, kā darbojas tirgus ekonomika. Rezultātā Argentīna pāris gadu laikā nonāca uz anarhijas sliekšņa. Argentīnas interneta forumos parādījās pamācības par to, kur atrast labākās bruņuvestes. Tomēr Argentīnas problēmas sākās jau krietni agrāk.

Argentīnas ekonomika vienmēr ir bijusi samērā nestabila, ar augstas izaugsmes periodiem un dziļiem kritumiem. Vēl 20. gadsimta sākumā Argentīna bija stabili ierindojama pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupā. IKP uz vienu iedzīvotāju šajā laikā bija salīdzināms ar IKP uz vienu iedzīvotāju Francijā, Dānijā un Kanādā. Tomēr ekonomikas uzplaukums neturpinājās ilgi, un laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu, Argentīnas IKP uz vienu iedzīvotāju turpināja kristies. IKP krituma mazināšanai par labu nenāca arī ASV valdošā Lielā depresija. Lai arī Argentīna nebija pārlieku atkarīga no eksporta (eksporta jomu palīdzēja mazināt arī Argentīnā atrastās naftas atradnes), tomēr IKP uz vienu iedzīvotāju turpināja samazināties, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Pēc Otrā pasaules kara Argentīnas valdība sāka jaunu ekonomisku eksperimentu. Ekonomikas politikas mērķis bija pēc iespējas samazināt ekonomikas atkarību no importa. Tomēr lai nodrošinātu nepieciešamo preču ražošanu Argentīnā, tās valdībai nācās aizņemties ievierojamus līdzekļus infrastruktūras attīstībai.

Aizņemtā nauda un valdības ekonomikas politika nodrošināja neticami augstu ekonomikas izaugsmi. Laikā no 1932. līdz 1974. gadam Argentīnas ekonomika pieauga piecas reizes. Tomēr prieki neturpinājās ilgi. Ekonomikas izaugsmes upuris (līdzīgi kā Latvijā) bijā ārējā tirdzniecības balance. 70. gadu naftas krīze izraisīja apjukumu Argentīnas ekonomikā, kas beidzās ar militārās huntas nākšanu pie varas 1976. gadā. IKP kritums militārās huntas valdīšanas laikā bija dramatisks, taču pēc Falklendu kara beigām 1983. gadā hunta izjuka un Argentīnā tika atjaunota demokrātija. Tomēr Falklendu kara laikā Argentīna pamanījās uzkrāt milzīgu valsts parādu. 1989. gadā valdība vairs nevarēja apmaksāt parāda procentu maksājumus un iedzīvotājiem zuda uzticība vietējai valūtai. Inflācija, kas līdz šim bija turējusies 10-20 procentu robežās, sasniedza 200% mēnesī jeb 5000% gadā.

Lai iegrožotu hiperinflāciju, Argentīnas valdība pieņēma lēmumu pagaidu valūtu (vēlāk peso) piesaistīt ASV dolāram. Inflācija patiešām samazinājās, taču fiksētais valūtas kurss nozīmēja, ka Argentīnas vietējie ražotāji nespēja konkurēt ar importētājiem. Valdības parādi turpināja pieaugt. 1999. gadā ekonomikas krīzi piedzīvoja Argentīnas tirdzniecības partneri Brazīlija un Meksika. Krīze palielināja jau tā lielās bažas par Latīņamerikas reģiona ekonomiku, kas izraisīja vēl lielāku neuzticību reģiona vietējām valūtām. Situācijai punktu pielika dolāra vērtības kāpums, kas pie fiksēta valūtas kursa nozīmēja arī peso vērtības kāpumu. Argentīnas eksports vairs nebija konkurētspējīgs. Tajā pat laikā valdība nevēlējās atteikties no fiksētā valūtas kursa, kas nozīmētu peso vērtības samazināšanos. Uzticība peso bija neglābjami iedragāta, valsts ārējais parāds - milzīgs, bet uzņēmumi nespēja nodrošināt eksportu augstā valūtas kursa dēļ.

2001. gadā ekonomikas krīzei pievienojās banku krīze. Cilvēki, nebūdami pārliecināti par peso, masveidā sāka mainīt peso uz dolāriem, bet dolārus noguldīja ārvalstu bankās. Valdība pieņēma rīkojumu ("Corralito"), kas liedza izņemt naudu no bankas kontiem uz nākamajiem 12 mēnešiem. No kontiem drīkstēja izņemt tikai nelielas summas, un tikai peso valūtā. Pēc dažiem mēnešiem tika pieņemts lēmums bankas kontus (arī dolāru kontus) apmainīt pret valsts parādzīmēm peso valūtā. Peso tika devalvēts (no 1:1 USD uz 1.4:1 USD), un neilgi pēc tam valdība atteicās no fiksēta peso kursa. Kurss konkritās līdz 4 peso par dolāru. Tātad, pēc tam, kad bankas konti atkal bija pieejami, cilvēki atklāja, ka viņu naudiņa palikusi tieši 4 reizes nevērtīgāka. Laika gaitā pēc fiksētā kursa atcelšanas Argentīnas ekonomika sāka atgūties, galvenokārt pateicoties eksportētājiem, kuri tagad bija krietni izdevīgākā situācijā. Tomēr Argentīna joprojām ir tālu no tā ekonomikas attīstības līmeņa, kādu tā baudīja pirms krīzes sākuma.

Ko no šā stāsta var mācīties? Pirmkārt to, ka fiksēts valūtas kurss bez laba iemesla ir vienkārši uzprasīšanās uz problēmām. Otrkārt, Latvijā ogu lasīšana un konservu taisīšana ir nepelnīti aizmirstas nodarbošanās.

Aptauju akadēmija

e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.

atsauksmes