Kvalitatīvi veidota anketas forma ir kā viens veselums, un jautājumi, kas tajā ietverti, ir loģiski un pārdomāti seko viens otram.
Veidojot aptaujas anketas jautājumus, ir jāievēro divi pamatprincipi: izvairīties no neskaidrībām un paturēt prātā respondenta skatījumu. Pārdomāti aptaujas jautājumi sniedz ticamu informāciju gan pētniekam, gan palīdz respondentam izprast jautājumu un sajust, ka tā sniegtās atbildes ir nozīmīgas.
Jautājumu rakstīšana ir gan māksla. gan zinātne, kuras izprašana un prasmīga pielietošana prasa laiku, pacietību un izdomu.1
Zemāk aplūkojami dažādu autoru ieteikumi kas būtu jāievēro, veidojot aptaujas jautājumus:
Vispārināšana vai pārāk specifiski jautājumi
Ir reizes, kad respondentam ir nepieciešams lūgt kaut ko vispārināt, piemēram, runājot par kādu politiku vai stratēģiju, taču, tiklīdz var tikt identificēts noteikts gadījumus, aptaujas jautājumam ir jābūt specifiskam.
Aptaujas jautājums ir pārāk specifisks, kad tiek prasīta precīza atbilde, kuru respondents, visticamākais, nezina, vai arī nav spējīgs formulēt.
Uzsvaru likšana
Ja jautājumā ir nepieciešams aprakstīt kādu stāvokli, ir ieteicams izmantot vārdus, kas veicina izpratni, nevis apstākli pārspīlē. Tādējādi respondenti var paši izlemt par attiecīgā jautājuma svarīgumu.
Neskaidru un divdomīgu vārdu izmantošana
Dažādi cilvēki dažādiem vārdiem piešķir atšķirīgu nozīmi. Mēdz gadīties, ka tas, kurš aptauju veido, pat nenojauš, ka respondenti kādu no aptaujas vārdiem sapratīs pavisam savādāk.
Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, tiklīdz rodas aizdomas, ir jāpārliecinās, ka aptaujas izlase izpratīs attiecīgo vārdu tā pat, kā to izprot aptaujas veicējs.
Divpusēji jautājumi
Ja viens aptaujas jautājums ietver divus jautājumus, šāds jautājums tiek saukts par divpusējo jautājumu.
Par piemēru: "Vai Jūs lietojat vitamīnus, un, vai Jūs tos lietojat arī slimības gadījumā?"
Šis jautājums ietver divus jautājumus, uz kuriem iespējamas pretējas atbildes. Respondents, kurš lieto vitamīnus, taču, kāda iemesla pēc nelietot tos slimības gadījumā, tiks nostādīts neērtā situācijā, jo pareizu atbildi uz šo jautājumu viņš nevar sniegt, ne atbildot "jā", ne "nē".
Viens no izplatītākajiem veidiem, kā tiek radīti divpusējie jautājumi, ir iekļaujot vienā jautājumā gan darbību, gan tās motīvu vai pamatojumu. Taču, tik pat labi, divpusējais jautājums var izveidoties, ja vienā jautājumā vaicā par divām lietām.
Tas, kā iespējams noteikt, vai jautājums ir divpusējs, ir saprast, vai viena no jautājuma daļām var būt patiesa, bet otra tajā pašā laikā - nepatiesa.
Uzvedinoši jautājumi
Ja jautājums vedina respondentu sniegt noteiktu atbildi, visticamākais, ka iegūtie dati būs pilnībā nederīgi. Gadījumos, kad aptauju kāds finansē, var izpausties vēlme pierādīt noteiktu viedokli vai iegūt noteiktus aptaujas rezultātus. Tāpēc pētniekam, kurš vēlas iemantot labu reputāciju, būtu jāizvairās no šādu nepatiesu aptaujas rezultātu radīšanas.
Emocionāli piesātināti jautājumi
Emocionālie piesātināti jautājumi ietver vārdus vai frāzes, kas spēj radīt zināma veida ietekmi uz respondentu. Par piemēru, jautājums "Vai jūs atbalstāt maksimālā ātruma samazināšanu, lai glābtu cilvēku dzīvības?" Frāze "glābt cilvēku dzīvības" ir emocionāli piesātināta, jo, atbildot noliedzoši, respondents būtu pateicis, ka tam nerūp cilvēku dzīvības.
Sociālā vēlamība - prestižs, draudi, vēlme sadarboties
Ja respondenta izvēles, viedokļi vai uzvedība atšķiras no sabiedrībā pieņemtā, respondenti var vēlēties sniegt to atbildi, kas šķiet sociāli pieņemamāka. Šī ir problēma, kuru pārvarēt ir grūtības pat pieredzējušiem pētniekiem.
Vārdi, kuri tiek izvēlēti, veidojot aptaujas jautājumus, var palielināt vai samazināt vēlmi norādīt atbildes, kas ir sociāli pieņemtas.
Par piemēru, uz jautājums: "Vai Jūs pelnāt vairāk kā pelna Jūsu sieva?", gandrīz ikviens atbildēs apstiprinoši, jo sabiedrībā ir pieņemts, ka vīrietis ģimenē ir naudas pelnītājs. Šo pašu jautājumu iespējams izteikt arī šādi: "Vai Jūsu sievas ikmēneša ienākumi ir lielāki, vienādi, vai mazāki par Jūsu ikmēneša ienākumiem?" Šajā gadījumā tiek piedāvāti atbilžu varianti un netiek uzsvērta sabiedrībā pieņemtā norma.
Jautājumu secība
Secība, kurā jautājumi tiek uzdoti var ietekmēt to, kādas atbildes uz tiem tiks sniegtas. Ir trīs galvenie faktori, kas var ietekmēt šādas noslieces rašanos: iesākums, rutīna un nogurums.
Sākot aptauju aizpildīt un atbildot uz pirmajiem jautājumiem, respondents vēl tikai apgūst to, kā pareizi anketu aizpildīt un kas no viņa tiek prasīts, tāpēc anketas iesākumā būtu vēlams likt mazāk svarīgos jautājumus, tādējādi nodrošinoties, ka pētījums neizgāzīsies, ja atbildes uz sākotnējiem jautājumiem būs kļūdainas.
Ja vairāki līdzīgi aptaujas jautājumi seko viens otram, respondentam var izstrādāties atbildēšanas stratēģija jeb kārtība, kas nozīmē, ka netiks vērtēts katrs jautājums atsevišķi, bet gan atbildēts līdzīgi kā uz iepriekšējiem. No šī drauda ir iespējams izvairīties, uzskatāmi nošķirot katru aptaujas jautājumu, vai arī radot apstākļus, kas respondentam pirms atbildēšanas liks katru jautājumu un atbilžu variantus apsvērt.
Ja respondentam ir jāatbild uz garu jautājumu virkni, šis process var radīt nogurumu. Ja tā notiek, respondents var sākt izvēlēties uz visiem jautājumiem pirmo piedāvāto atbilžu variantu, nemaz neapsverot pārējos. Lai no tā izvairītos piedāvātajiem jautājumu atbilžu variantiem ir jābūt tik īsiem, ka pat vismazāk motivētais respondents būtu spējīgs aptauju sekmīgi aizpildīt.2
Saskaņā ar Neuman, principi, kuri jāievēro veidojot aptaujas jautājumus, ir sekojoši:
May papildina šo sarakstu ar sekojošiem punktiem:
DeVaus piedāvāt vienkāršu kontrolsarakstu, kas jāievēro, veidojot aptaujas jautājumus:
e-formas.lv: Survey and HTML Form Builder. Create Online Questionnaires for FREE!
