Anketas jautājumus iedala pēc trim pazīmēm: 1) pēc satura, 2) pēc formas, 3) pēc funkcijas.
Pēc satura:
Jautājumi par personiskiem faktiem, kas saistīti ar respondentu
Izmantojot šos jautājumus, respondentam tiek lūgts sniegt personiska rakstura informāciju, par piemēru, vecumu, nodarbošanos, ienākumu apmēru utt. Šī tipa jautājumi ietver arī jautājumus par uzvedību.
Jautājumi par faktiem, kas saistīti ar citiem
Šī tipa jautājumos tiek vaicāta personiska rakstura informācija par citiem, taču var ietvert arī lūgumu sniegt informāciju salīdzinājumā ar pašu respondentu. Par piemēru, norādīt savu ieņēmumu līmeni, salīdzinājumā ar saviem kolēģiem.
Jautājumi, kurā respondents pilda informatora funkciju
Dažkārt cilvēki, kas aizpilda aptaujas anketu, nokļūst informatora pozīcijā un tiek lūgti atbildēt nevis uz jautājumiem par sevi pašu, bet, piemēram, par uzņēmumu, kurā tie strādā.
Jautājumi par attieksmēm
Jautājumi par attieksmēm ir plaši izplatīti gan intervijās, gan aptaujas anketās. Kā viena no biežāk izmantotajām metodēm, ka izmērīt attieksmes, tiek izmantota Likerta skala.
Jautājumi par uzskatiem
Respondentiem bieži tiek vaicāts par to uzskatiem, piemēram, reliģisko vai politisko pārliecību. Cits veids, kā uzdot jautājumu par uzskatiem, ir vaicāt, vai respondents piekrīt vai nepiekrīt kādam izteikumam.
Jautājumi par uzvedību un to, kas nosaka to rīcību
Respondentiem var tikt lūgts norādīt, pēc kādiem principiem tie vadās, lemjot par noteiktu uzvedību.
Jautājumi par zināšanām
Dažkārt aptaujas jautājumi tiek izmantoti, lai pārbaudītu respondentu zināšanas par noteiktu tēmu.1
Pēc formas:
Atvērtie jautājumi (nestrukturēto atbilžu jautājumi)
Atvērtie jeb nestrukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi, uz kuriem respondents tiek lūgts sniegt paša atbildes.2
Atvērto jautājumu priekšrocības
Atvērto jautājumu trūkumi
Slēgtie jautājumi (strukturēto atbilžu jautājumi)
Slēgtie jeb strukturēto atbilžu jautājumi ir jautājumi, uz kuriem respondents tiek lūgts izvēlēties atbildes no piedāvātā atbilžu saraksta. Slēgtie jautājumi ir ļoti populāri anketēšanā, jo saņemtās atbildes ir daudz viendabīgākas un ir vieglāk statistiski apstrādājamas.
Slēgto jautājumu priekšrocības
Slēgto jautājumu trūkumi
Slēgto jeb strukturēto jautājumu atbilžu varianti var būt dažādi strukturēti, un tie ir:
Daudzpusīgās izvēles jautājumi
Daudzpusīgās izvēles jautājumi ir ļoti izplatīti, jo tie ir vienkārši un pielietojami daudzos gadījumos. Tie var tikt izmantoti, lai respondentam piedāvātu izvēlēties vai nu vienu atbildi no vairākām, vai vairākas atbildes. Daudzpusīgās izvēles jautājumi ir ideāli piemēroti, lai izmantotu atbilžu variantus, kas iekļaujas kādā noteiktā kategorijā.
Daudzpusīgā izvēle ar iespēju izvēlēties vairākus atbilžu variantus
Gadījumā, ja tiek izmantots daudzpusīgās izvēles jautājums ar iespēju izvēlēties vairākus atbilžu variantus, respondenti var atzīmēt jebkuru(s) no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Šajā gadījuma katra alternatīva kļūst par mainīgo, kuru iespējams analizēt.
Daudzpusīgā izvēle ar iespēju izvēlēties tikai vienu atbilžu variantu no vairākiem
Gadījumā, kad no vairākām piedāvātajām alternatīvām (atbilžu variantiem), ir jāizvēlas viens, tiek izmantoti daudzpusīgās izvēles jautājumi ar iespēju izvēlēties tikai vienu no vairākiem atbilžu variantiem. Tā kā respondenti ne vienmēr vēlas sekot instrukcijām, kas norādītas pie jautājumiem, šo jautājuma tipu var izmantot tikai, ja 1) izvēles kritērijs ir skaidri norādīts un 2) šis kritērijs nosaka tikai vienu kategoriju. Tas, vai izvēlēties daudzpusīgās izvēles jautājumu ar iespēju izvēlēties vienu vai vairākas atbildes, ir atkarīgs gan no pētnieka vajadzībām, gan respondentu spējas identificēt vienu atbildi.3
Vadlīnijas kā veidot daudzpusīgās izvēles jautājumus
Dihotomiskās izvēles atbilžu jautājumi
Dihotomiskās izvēles atbilžu jautājumi satur tikai divus atbilžu variantus: "jā/nē" vai arī "piekrītu/nepiekrītu".
Dihotomiskās izvēles atbilžu formā jautājumus anketētājam būtu jāuzdod gadījumos, ja rodas aizdomas, ka respondents par piedāvāto tematu domā tikai divās kategorijās - jā un nē.5
Jautājumi ar atbildēm skalas veidā
Dažkārt jautājumu atbildes ar daudziem atbilžu variantiem tiek izveidotas skalas veidā. Uz jautājumiem, kuru atbilžu varianti ir izveidoti skalas viedā, ir vieglāk sniegt atbildes, tāpēc tie ir plaši izplatīti.5
Pastāv dažādi atbilžu skalu veidi: Likerta skala, Semantisko atšķirību skala, Kārtas skala un citas.
Pēc funkcijas:
Ievadjautājumi
Ievadjautājumi ir jautājumi, kas atspoguļo anketas tematu. Tas sekmē anketēšanas mērķa īstenošanu. Ievadjautājums iepazīstina respondentu ar plānoto pētījumu un rosina izveidot uzticamu un draudzīgu respondenta un pētnieka saskarsmi anketēšanas laikā. Ievadjautājumam jābūt vienkāršam un interesantam, tam nevajadzētu skart cilvēka privātās dzīves jautājumus. Jautājumu, kas attiecas uz respondenta viedokli, vienmēr labāk izmantot kā ievadjautājumu, tāpēc, ka daudzi cilvēki vēlas izteikt savu viedokli par attiecīgo tematu. Reizēm ievadjautājums tiek izmantots, lai vienkārši izveidotu sadarbību, lai uzsāktu sarunu ar cilvēku.
Klasifikācijas jautājumi
Klasifikācijas jautājumi parasti ir atrodami aptaujas anketas demogrāfijas daļā un tajos ietvertās tēmas ir vecums, ienākumu līmenis utt.
Ja anketā tiek iekļauti klasifikācijas jautājumi, to nepieciešamību vajadzētu respondentiem pamatot, citādi tie var nesaprast, kāpēc pētniekam šādu informāciju ir nepieciešams zināt.6
Filtrējošie jautājumi
Filtrējošie jautājumi anketā domāti, lai pārliecinātos, vai potenciālais respondents atbilst izvēlētajām prasībām. Kad pētījuma temats paredz no respondenta attiecīgas zināšanas vai pieredzi, tad, pirms uzdot jautājumus par šo tematu, jāuzdod filtrējošie jautājumi, lai no izlases izslēgt tos respondentus, kuriem nav informācija par konkrēto tematu.7
e-formas.lv: Aptaujas un formas Internetā! Bezmaksas anketas izveide, anketēšana, pētījumi.